Латышский

Морфологические и синтаксические свойства

падеж	ед. ч.	мн. ч.
Им.	ģeogrāfija	ģeogrāfijas
Р.	ģeogrāfijas	ģeogrāfiju
Д.	ģeogrāfijai	ģeogrāfijām
В.	ģeogrāfiju	ģeogrāfijas
Тв.	ģeogrāfiju	ģeogrāfijām
М.	ģeogrāfijā	ģeogrāfijās
Зв.	ģeogrāfija	ģeogrāfijas

ģe·o·grā·fi·ja

Существительное, женский род.

Произношение

МФА: ['ɟɛ.ɔ.graː.fi.ja]

Семантические свойства

Значение

география ◆ Ģeogrāfija ir dabaszinātņu un sabiedrības zinātņu sistēma, kas pēta Zemes ģeogrāfisko apvalku, dabas un ražošanas teritoriālos kompleksus, vides un cilvēku sabiedrības mijiedarbību.

Этимология

От др.-греч. γῆ (др. формы γέα, γαῖα) «земля» + γράφω «пишу; рисую; описываю», далее из праиндоевр. *gerbh- «царапать» (ср.: русск. жребий, латышск. gripsta «царапина», др.-в.-нем. kerban «вырезать», нем. Kerbe «насечка», англ. carve «вырезать», др.-греч. γράφω «писать»)..