Морфологические и синтаксические свойства
Основа инфекта: abequitā-
| |
Praesens |
| Indicatīvus |
Coniunctīvus |
Imperatīvus |
| Act. |
Pass. |
Act. |
Pass. |
Act. |
Pass. |
| Sing. |
1 p. |
abequitō |
abequitor |
abequitem |
abequiter |
— |
— |
| 2 p. |
abequitas |
abequitāris |
abequites |
abequitēris |
abequitā |
abequitare |
| 3 p. |
abequitat |
abequitātur |
abequitet |
abequitētur |
— |
— |
| Plur. |
1 p. |
abequitāmus |
abequitāmur |
abequitēmus |
abequitēmur |
— |
— |
| 2 p. |
abequitātis |
abequitāmini |
abequitētis |
abequitēmini |
abequitāte |
abequitamini |
| 3 p. |
abequitant |
abequitantur |
abequitent |
abequitentur |
— |
— |
| |
Imperfectum |
| Indicatīvus |
Coniunctīvus |
| Act. |
Pass. |
Act. |
Pass. |
| Sing. |
1 p. |
abequitābam |
abequitābar |
abequitārem |
abequitārer |
| 2 p. |
abequitābas |
abequitabāris |
abequitāres |
abequitarēris |
| 3 p. |
abequitābat |
abequitabātur |
abequitāret |
abequitarētur |
| Plur. |
1 p. |
abequitabāmus |
abequitabāmur |
abequitarēmus |
abequitarēmur |
| 2 p. |
abequitabātis |
abequitabamini |
abequitarētis |
abequitarēmini |
| 3 p. |
abequitābant |
abequitabantur |
abequitarent |
abequitarentur |
| |
Futūrum I |
| Indicatīvus |
Imperatīvus |
| Act. |
Pass. |
Act. |
| Sing. |
1 p. |
abequitābo |
abequitabor |
— |
| 2 p. |
abequitābis |
abequitaberis |
abequitāto |
| 3 p. |
abequitābit |
abequitabitur |
abequitāto |
| Plur. |
1 p. |
abequitabimus |
abequitabimur |
— |
| 2 p. |
abequitabitis |
abequitabimini |
abequitatōte |
| 3 p. |
abequitabuntur |
abequitanto |
| Infīnitivus praesentis actīvi |
abequitāre |
| Infīnitivus praesentis passīvi |
abequitāri |
| Participium praesentis actīvi |
abequitāns |
| Gerundium |
abequitandī |
| Gerundivum |
abequitandus, -a, -um |
Основа перфекта: abequitāv-
| |
Perfectum |
Plusquamperfectum |
Futūrum II |
| Indicatīvus |
Coniunctīvus |
Indicatīvus |
Coniunctīvus |
Indicatīvus |
| Act. |
Act. |
Act. |
Act. |
Act. |
| Sg. |
1 p. |
abequitāvī |
abequitāverim |
abequitāveram |
abequitāvissem |
abequitāverō |
| 2 p. |
abequitāvisti |
abequitāveris |
abequitāveras |
abequitāvisses |
abequitāveris |
| 3 p. |
abequitāvit |
abequitāverit |
abequitāverat |
abequitāvisset |
abequitāverit |
| Pl. |
1 p. |
abequitāvimus |
abequitāverimus |
abequitāverāmus |
abequitāvissēmus |
abequitāverimus |
| 2 p. |
abequitāvistis |
abequitāveritis |
abequitāverātis |
abequitāvissētis |
abequitāveritis |
| 3 p. |
abequitāvērunt |
abequitāverint |
abequitāverant |
abequitāvissent |
abequitāverint |
| Infīnitivus perfecti actīvi |
abequitāvisse |
Основа супина: abequitāt-
| Participium perfecti passivi |
abequitātus, -a, -um |
| Participium futuri activi |
abequitātūrus, -a, -um |
| Supinum I |
abequitātum |
| Supinum II |
abequitātū |
abequito
Глагол, первое спряжение.
Приставка: ab-; корень: --.