Морфологические и синтаксические свойства
| падеж |
ед. ч. |
мн. ч. |
| муж. р. |
жен. р. |
cр. р. |
муж. р. |
жен. р. |
cр. р. |
| Ном. |
absurdus |
absurda |
absurdum |
absurdī |
absurdae |
absurda |
| Ген. |
absurdī |
absurdae |
absurdī |
absurdōrum |
absurdārum |
absurdōrum |
| Дат. |
absurdō |
absurdae |
absurdō |
absurdīs |
absurdīs |
absurdīs |
| Акк. |
absurdum |
absurdam |
absurdum |
absurdōs |
absurdās |
absurda |
| Абл. |
absurdō |
absurdā |
absurdō |
absurdīs |
absurdīs |
absurdīs |
| Вок. |
absurde |
absurda |
absurdum |
absurdī |
absurdae |
absurda |
ab-sur-dus
Прилагательное, 1-2 склонение.
| Степени сравнения |
| м. | ж. | ср. |
| Сравнительная |
absurdior |
absurdior |
absurdius |
| Превосходная |
absurdissĭmus |
absurdissĭma |
absurdissĭmum |
Приставка: ab-; корень: -surd-; окончание: -us.