Морфологические и синтаксические свойства
Основа инфекта: appellitā-
| |
Praesens |
| Indicatīvus |
Coniunctīvus |
Imperatīvus |
| Act. |
Pass. |
Act. |
Pass. |
Act. |
Pass. |
| Sing. |
1 p. |
appellitō |
appellitor |
appellitem |
appelliter |
— |
— |
| 2 p. |
appellitas |
appellitāris |
appellites |
appellitēris |
appellitā |
appellitare |
| 3 p. |
appellitat |
appellitātur |
appellitet |
appellitētur |
— |
— |
| Plur. |
1 p. |
appellitāmus |
appellitāmur |
appellitēmus |
appellitēmur |
— |
— |
| 2 p. |
appellitātis |
appellitāmini |
appellitētis |
appellitēmini |
appellitāte |
appellitamini |
| 3 p. |
appellitant |
appellitantur |
appellitent |
appellitentur |
— |
— |
| |
Imperfectum |
| Indicatīvus |
Coniunctīvus |
| Act. |
Pass. |
Act. |
Pass. |
| Sing. |
1 p. |
appellitābam |
appellitābar |
appellitārem |
appellitārer |
| 2 p. |
appellitābas |
appellitabāris |
appellitāres |
appellitarēris |
| 3 p. |
appellitābat |
appellitabātur |
appellitāret |
appellitarētur |
| Plur. |
1 p. |
appellitabāmus |
appellitabāmur |
appellitarēmus |
appellitarēmur |
| 2 p. |
appellitabātis |
appellitabamini |
appellitarētis |
appellitarēmini |
| 3 p. |
appellitābant |
appellitabantur |
appellitarent |
appellitarentur |
| |
Futūrum I |
| Indicatīvus |
Imperatīvus |
| Act. |
Pass. |
Act. |
| Sing. |
1 p. |
appellitābo |
appellitabor |
— |
| 2 p. |
appellitābis |
appellitaberis |
appellitāto |
| 3 p. |
appellitābit |
appellitabitur |
appellitāto |
| Plur. |
1 p. |
appellitabimus |
appellitabimur |
— |
| 2 p. |
appellitabitis |
appellitabimini |
appellitatōte |
| 3 p. |
appellitabuntur |
appellitanto |
| Infīnitivus praesentis actīvi |
appellitāre |
| Infīnitivus praesentis passīvi |
appellitāri |
| Participium praesentis actīvi |
appellitāns |
| Gerundium |
appellitandī |
| Gerundivum |
appellitandus, -a, -um |
Основа перфекта: appellitāv-
| |
Perfectum |
Plusquamperfectum |
Futūrum II |
| Indicatīvus |
Coniunctīvus |
Indicatīvus |
Coniunctīvus |
Indicatīvus |
| Act. |
Act. |
Act. |
Act. |
Act. |
| Sg. |
1 p. |
appellitāvī |
appellitāverim |
appellitāveram |
appellitāvissem |
appellitāverō |
| 2 p. |
appellitāvisti |
appellitāveris |
appellitāveras |
appellitāvisses |
appellitāveris |
| 3 p. |
appellitāvit |
appellitāverit |
appellitāverat |
appellitāvisset |
appellitāverit |
| Pl. |
1 p. |
appellitāvimus |
appellitāverimus |
appellitāverāmus |
appellitāvissēmus |
appellitāverimus |
| 2 p. |
appellitāvistis |
appellitāveritis |
appellitāverātis |
appellitāvissētis |
appellitāveritis |
| 3 p. |
appellitāvērunt |
appellitāverint |
appellitāverant |
appellitāvissent |
appellitāverint |
| Infīnitivus perfecti actīvi |
appellitāvisse |
Основа супина: appellitāt-
| Participium perfecti passivi |
appellitātus, -a, -um |
| Participium futuri activi |
appellitātūrus, -a, -um |
| Supinum I |
appellitātum |
| Supinum II |
appellitātū |
appellito
Глагол, первое спряжение.
Корень: --.