Морфологические и синтаксические свойства
Основа инфекта: appugnā-
| |
Praesens |
| Indicatīvus |
Coniunctīvus |
Imperatīvus |
| Act. |
Pass. |
Act. |
Pass. |
Act. |
Pass. |
| Sing. |
1 p. |
appugnō |
appugnor |
appugnem |
appugner |
— |
— |
| 2 p. |
appugnas |
appugnāris |
appugnes |
appugnēris |
appugnā |
appugnare |
| 3 p. |
appugnat |
appugnātur |
appugnet |
appugnētur |
— |
— |
| Plur. |
1 p. |
appugnāmus |
appugnāmur |
appugnēmus |
appugnēmur |
— |
— |
| 2 p. |
appugnātis |
appugnāmini |
appugnētis |
appugnēmini |
appugnāte |
appugnamini |
| 3 p. |
appugnant |
appugnantur |
appugnent |
appugnentur |
— |
— |
| |
Imperfectum |
| Indicatīvus |
Coniunctīvus |
| Act. |
Pass. |
Act. |
Pass. |
| Sing. |
1 p. |
appugnābam |
appugnābar |
appugnārem |
appugnārer |
| 2 p. |
appugnābas |
appugnabāris |
appugnāres |
appugnarēris |
| 3 p. |
appugnābat |
appugnabātur |
appugnāret |
appugnarētur |
| Plur. |
1 p. |
appugnabāmus |
appugnabāmur |
appugnarēmus |
appugnarēmur |
| 2 p. |
appugnabātis |
appugnabamini |
appugnarētis |
appugnarēmini |
| 3 p. |
appugnābant |
appugnabantur |
appugnarent |
appugnarentur |
| |
Futūrum I |
| Indicatīvus |
Imperatīvus |
| Act. |
Pass. |
Act. |
| Sing. |
1 p. |
appugnābo |
appugnabor |
— |
| 2 p. |
appugnābis |
appugnaberis |
appugnāto |
| 3 p. |
appugnābit |
appugnabitur |
appugnāto |
| Plur. |
1 p. |
appugnabimus |
appugnabimur |
— |
| 2 p. |
appugnabitis |
appugnabimini |
appugnatōte |
| 3 p. |
appugnabuntur |
appugnanto |
| Infīnitivus praesentis actīvi |
appugnāre |
| Infīnitivus praesentis passīvi |
appugnāri |
| Participium praesentis actīvi |
appugnāns |
| Gerundium |
appugnandī |
| Gerundivum |
appugnandus, -a, -um |
Основа перфекта: appugnāv-
| |
Perfectum |
Plusquamperfectum |
Futūrum II |
| Indicatīvus |
Coniunctīvus |
Indicatīvus |
Coniunctīvus |
Indicatīvus |
| Act. |
Act. |
Act. |
Act. |
Act. |
| Sg. |
1 p. |
appugnāvī |
appugnāverim |
appugnāveram |
appugnāvissem |
appugnāverō |
| 2 p. |
appugnāvisti |
appugnāveris |
appugnāveras |
appugnāvisses |
appugnāveris |
| 3 p. |
appugnāvit |
appugnāverit |
appugnāverat |
appugnāvisset |
appugnāverit |
| Pl. |
1 p. |
appugnāvimus |
appugnāverimus |
appugnāverāmus |
appugnāvissēmus |
appugnāverimus |
| 2 p. |
appugnāvistis |
appugnāveritis |
appugnāverātis |
appugnāvissētis |
appugnāveritis |
| 3 p. |
appugnāvērunt |
appugnāverint |
appugnāverant |
appugnāvissent |
appugnāverint |
| Infīnitivus perfecti actīvi |
appugnāvisse |
Основа супина: appugnāt-
| Participium perfecti passivi |
appugnātus, -a, -um |
| Participium futuri activi |
appugnātūrus, -a, -um |
| Supinum I |
appugnātum |
| Supinum II |
appugnātū |
appugno
Глагол, первое спряжение.
Приставка: ap-; корень: --.