Морфологические и синтаксические свойства
Основа инфекта: cohonestā-
| |
Praesens |
| Indicatīvus |
Coniunctīvus |
Imperatīvus |
| Act. |
Pass. |
Act. |
Pass. |
Act. |
Pass. |
| Sing. |
1 p. |
cohonestō |
cohonestor |
cohonestem |
cohonester |
— |
— |
| 2 p. |
cohonestas |
cohonestāris |
cohonestes |
cohonestēris |
cohonestā |
cohonestare |
| 3 p. |
cohonestat |
cohonestātur |
cohonestet |
cohonestētur |
— |
— |
| Plur. |
1 p. |
cohonestāmus |
cohonestāmur |
cohonestēmus |
cohonestēmur |
— |
— |
| 2 p. |
cohonestātis |
cohonestāmini |
cohonestētis |
cohonestēmini |
cohonestāte |
cohonestamini |
| 3 p. |
cohonestant |
cohonestantur |
cohonestent |
cohonestentur |
— |
— |
| |
Imperfectum |
| Indicatīvus |
Coniunctīvus |
| Act. |
Pass. |
Act. |
Pass. |
| Sing. |
1 p. |
cohonestābam |
cohonestābar |
cohonestārem |
cohonestārer |
| 2 p. |
cohonestābas |
cohonestabāris |
cohonestāres |
cohonestarēris |
| 3 p. |
cohonestābat |
cohonestabātur |
cohonestāret |
cohonestarētur |
| Plur. |
1 p. |
cohonestabāmus |
cohonestabāmur |
cohonestarēmus |
cohonestarēmur |
| 2 p. |
cohonestabātis |
cohonestabamini |
cohonestarētis |
cohonestarēmini |
| 3 p. |
cohonestābant |
cohonestabantur |
cohonestarent |
cohonestarentur |
| |
Futūrum I |
| Indicatīvus |
Imperatīvus |
| Act. |
Pass. |
Act. |
| Sing. |
1 p. |
cohonestābo |
cohonestabor |
— |
| 2 p. |
cohonestābis |
cohonestaberis |
cohonestāto |
| 3 p. |
cohonestābit |
cohonestabitur |
cohonestāto |
| Plur. |
1 p. |
cohonestabimus |
cohonestabimur |
— |
| 2 p. |
cohonestabitis |
cohonestabimini |
cohonestatōte |
| 3 p. |
cohonestabuntur |
cohonestanto |
| Infīnitivus praesentis actīvi |
cohonestāre |
| Infīnitivus praesentis passīvi |
cohonestāri |
| Participium praesentis actīvi |
cohonestāns |
| Gerundium |
cohonestandī |
| Gerundivum |
cohonestandus, -a, -um |
Основа перфекта: cohonestāv-
| |
Perfectum |
Plusquamperfectum |
Futūrum II |
| Indicatīvus |
Coniunctīvus |
Indicatīvus |
Coniunctīvus |
Indicatīvus |
| Act. |
Act. |
Act. |
Act. |
Act. |
| Sg. |
1 p. |
cohonestāvī |
cohonestāverim |
cohonestāveram |
cohonestāvissem |
cohonestāverō |
| 2 p. |
cohonestāvisti |
cohonestāveris |
cohonestāveras |
cohonestāvisses |
cohonestāveris |
| 3 p. |
cohonestāvit |
cohonestāverit |
cohonestāverat |
cohonestāvisset |
cohonestāverit |
| Pl. |
1 p. |
cohonestāvimus |
cohonestāverimus |
cohonestāverāmus |
cohonestāvissēmus |
cohonestāverimus |
| 2 p. |
cohonestāvistis |
cohonestāveritis |
cohonestāverātis |
cohonestāvissētis |
cohonestāveritis |
| 3 p. |
cohonestāvērunt |
cohonestāverint |
cohonestāverant |
cohonestāvissent |
cohonestāverint |
| Infīnitivus perfecti actīvi |
cohonestāvisse |
Основа супина: cohonestāt-
| Participium perfecti passivi |
cohonestātus, -a, -um |
| Participium futuri activi |
cohonestātūrus, -a, -um |
| Supinum I |
cohonestātum |
| Supinum II |
cohonestātū |
co-ho-nes-tō
Глагол, первое спряжение.
Приставка: co-; корень: --.