Морфологические и синтаксические свойства
Основа инфекта: commētā-
| |
Praesens |
|---|
| Indicatīvus |
Coniunctīvus |
Imperatīvus |
| Act. |
Pass. |
Act. |
Pass. |
Act. |
Pass. |
| Sing. |
1 p. |
commētō |
commētor |
commētem |
commēter |
— |
— |
| 2 p. |
commētas |
commētāris |
commētes |
commētēris |
commētā |
commētare |
| 3 p. |
commētat |
commētātur |
commētet |
commētētur |
— |
— |
| Plur. |
1 p. |
commētāmus |
commētāmur |
commētēmus |
commētēmur |
— |
— |
| 2 p. |
commētātis |
commētāmini |
commētētis |
commētēmini |
commētāte |
commētamini |
| 3 p. |
commētant |
commētantur |
commētent |
commētentur |
— |
— |
| |
Imperfectum |
|---|
| Indicatīvus |
Coniunctīvus |
| Act. |
Pass. |
Act. |
Pass. |
| Sing. |
1 p. |
commētābam |
commētābar |
commētārem |
commētārer |
| 2 p. |
commētābas |
commētabāris |
commētāres |
commētarēris |
| 3 p. |
commētābat |
commētabātur |
commētāret |
commētarētur |
| Plur. |
1 p. |
commētabāmus |
commētabāmur |
commētarēmus |
commētarēmur |
| 2 p. |
commētabātis |
commētabamini |
commētarētis |
commētarēmini |
| 3 p. |
commētābant |
commētabantur |
commētarent |
commētarentur |
| |
Futūrum I |
|---|
| Indicatīvus |
Imperatīvus |
| Act. |
Pass. |
Act. |
| Sing. |
1 p. |
commētābo |
commētabor |
— |
| 2 p. |
commētābis |
commētaberis |
commētāto |
| 3 p. |
commētābit |
commētabitur |
commētāto |
| Plur. |
1 p. |
commētabimus |
commētabimur |
— |
| 2 p. |
commētabitis |
commētabimini |
commētatōte |
| 3 p. |
commētabuntur |
commētanto |
| Infīnitivus praesentis actīvi |
commētāre |
|---|
| Infīnitivus praesentis passīvi |
commētāri |
| Participium praesentis actīvi |
commētāns |
| Gerundium |
commētandī |
| Gerundivum |
commētandus, -a, -um |
Основа перфекта: commētāv-
| |
Perfectum |
Plusquamperfectum |
Futūrum II |
|---|
| Indicatīvus |
Coniunctīvus |
Indicatīvus |
Coniunctīvus |
Indicatīvus |
| Act. |
Act. |
Act. |
Act. |
Act. |
| Sg. |
1 p. |
commētāvī |
commētāverim |
commētāveram |
commētāvissem |
commētāverō |
| 2 p. |
commētāvisti |
commētāveris |
commētāveras |
commētāvisses |
commētāveris |
| 3 p. |
commētāvit |
commētāverit |
commētāverat |
commētāvisset |
commētāverit |
| Pl. |
1 p. |
commētāvimus |
commētāverimus |
commētāverāmus |
commētāvissēmus |
commētāverimus |
| 2 p. |
commētāvistis |
commētāveritis |
commētāverātis |
commētāvissētis |
commētāveritis |
| 3 p. |
commētāvērunt |
commētāverint |
commētāverant |
commētāvissent |
commētāverint |
| Infīnitivus perfecti actīvi |
commētāvisse |
|---|
com-mē-to
Глагол, первое спряжение.
Приставка: com-; корень: --.