Морфологические и синтаксические свойства
Основа инфекта: conclamā-
| |
Praesens |
| Indicatīvus |
Coniunctīvus |
Imperatīvus |
| Act. |
Pass. |
Act. |
Pass. |
Act. |
Pass. |
| Sing. |
1 p. |
conclamō |
conclamor |
conclamem |
conclamer |
— |
— |
| 2 p. |
conclamas |
conclamāris |
conclames |
conclamēris |
conclamā |
conclamare |
| 3 p. |
conclamat |
conclamātur |
conclamet |
conclamētur |
— |
— |
| Plur. |
1 p. |
conclamāmus |
conclamāmur |
conclamēmus |
conclamēmur |
— |
— |
| 2 p. |
conclamātis |
conclamāmini |
conclamētis |
conclamēmini |
conclamāte |
conclamamini |
| 3 p. |
conclamant |
conclamantur |
conclament |
conclamentur |
— |
— |
| |
Imperfectum |
| Indicatīvus |
Coniunctīvus |
| Act. |
Pass. |
Act. |
Pass. |
| Sing. |
1 p. |
conclamābam |
conclamābar |
conclamārem |
conclamārer |
| 2 p. |
conclamābas |
conclamabāris |
conclamāres |
conclamarēris |
| 3 p. |
conclamābat |
conclamabātur |
conclamāret |
conclamarētur |
| Plur. |
1 p. |
conclamabāmus |
conclamabāmur |
conclamarēmus |
conclamarēmur |
| 2 p. |
conclamabātis |
conclamabamini |
conclamarētis |
conclamarēmini |
| 3 p. |
conclamābant |
conclamabantur |
conclamarent |
conclamarentur |
| |
Futūrum I |
| Indicatīvus |
Imperatīvus |
| Act. |
Pass. |
Act. |
| Sing. |
1 p. |
conclamābo |
conclamabor |
— |
| 2 p. |
conclamābis |
conclamaberis |
conclamāto |
| 3 p. |
conclamābit |
conclamabitur |
conclamāto |
| Plur. |
1 p. |
conclamabimus |
conclamabimur |
— |
| 2 p. |
conclamabitis |
conclamabimini |
conclamatōte |
| 3 p. |
conclamabuntur |
conclamanto |
| Infīnitivus praesentis actīvi |
conclamāre |
| Infīnitivus praesentis passīvi |
conclamāri |
| Participium praesentis actīvi |
conclamāns |
| Gerundium |
conclamandī |
| Gerundivum |
conclamandus, -a, -um |
Основа перфекта: conclamāv-
| |
Perfectum |
Plusquamperfectum |
Futūrum II |
| Indicatīvus |
Coniunctīvus |
Indicatīvus |
Coniunctīvus |
Indicatīvus |
| Act. |
Act. |
Act. |
Act. |
Act. |
| Sg. |
1 p. |
conclamāvī |
conclamāverim |
conclamāveram |
conclamāvissem |
conclamāverō |
| 2 p. |
conclamāvisti |
conclamāveris |
conclamāveras |
conclamāvisses |
conclamāveris |
| 3 p. |
conclamāvit |
conclamāverit |
conclamāverat |
conclamāvisset |
conclamāverit |
| Pl. |
1 p. |
conclamāvimus |
conclamāverimus |
conclamāverāmus |
conclamāvissēmus |
conclamāverimus |
| 2 p. |
conclamāvistis |
conclamāveritis |
conclamāverātis |
conclamāvissētis |
conclamāveritis |
| 3 p. |
conclamāvērunt |
conclamāverint |
conclamāverant |
conclamāvissent |
conclamāverint |
| Infīnitivus perfecti actīvi |
conclamāvisse |
Основа супина: conclamāt-
| Participium perfecti passivi |
conclamātus, -a, -um |
| Participium futuri activi |
conclamātūrus, -a, -um |
| Supinum I |
conclamātum |
| Supinum II |
conclamātū |
con-cla-mō
Глагол, первое спряжение.
Приставка: con-; корень: --.