Морфологические и синтаксические свойства
Основа инфекта: conjugā-
| |
Praesens |
| Indicatīvus |
Coniunctīvus |
Imperatīvus |
| Act. |
Pass. |
Act. |
Pass. |
Act. |
Pass. |
| Sing. |
1 p. |
conjugō |
conjugor |
conjugem |
conjuger |
— |
— |
| 2 p. |
conjugas |
conjugāris |
conjuges |
conjugēris |
conjugā |
conjugare |
| 3 p. |
conjugat |
conjugātur |
conjuget |
conjugētur |
— |
— |
| Plur. |
1 p. |
conjugāmus |
conjugāmur |
conjugēmus |
conjugēmur |
— |
— |
| 2 p. |
conjugātis |
conjugāmini |
conjugētis |
conjugēmini |
conjugāte |
conjugamini |
| 3 p. |
conjugant |
conjugantur |
conjugent |
conjugentur |
— |
— |
| |
Imperfectum |
| Indicatīvus |
Coniunctīvus |
| Act. |
Pass. |
Act. |
Pass. |
| Sing. |
1 p. |
conjugābam |
conjugābar |
conjugārem |
conjugārer |
| 2 p. |
conjugābas |
conjugabāris |
conjugāres |
conjugarēris |
| 3 p. |
conjugābat |
conjugabātur |
conjugāret |
conjugarētur |
| Plur. |
1 p. |
conjugabāmus |
conjugabāmur |
conjugarēmus |
conjugarēmur |
| 2 p. |
conjugabātis |
conjugabamini |
conjugarētis |
conjugarēmini |
| 3 p. |
conjugābant |
conjugabantur |
conjugarent |
conjugarentur |
| |
Futūrum I |
| Indicatīvus |
Imperatīvus |
| Act. |
Pass. |
Act. |
| Sing. |
1 p. |
conjugābo |
conjugabor |
— |
| 2 p. |
conjugābis |
conjugaberis |
conjugāto |
| 3 p. |
conjugābit |
conjugabitur |
conjugāto |
| Plur. |
1 p. |
conjugabimus |
conjugabimur |
— |
| 2 p. |
conjugabitis |
conjugabimini |
conjugatōte |
| 3 p. |
conjugabuntur |
conjuganto |
| Infīnitivus praesentis actīvi |
conjugāre |
| Infīnitivus praesentis passīvi |
conjugāri |
| Participium praesentis actīvi |
conjugāns |
| Gerundium |
conjugandī |
| Gerundivum |
conjugandus, -a, -um |
Основа перфекта: conjugāv-
| |
Perfectum |
Plusquamperfectum |
Futūrum II |
| Indicatīvus |
Coniunctīvus |
Indicatīvus |
Coniunctīvus |
Indicatīvus |
| Act. |
Act. |
Act. |
Act. |
Act. |
| Sg. |
1 p. |
conjugāvī |
conjugāverim |
conjugāveram |
conjugāvissem |
conjugāverō |
| 2 p. |
conjugāvisti |
conjugāveris |
conjugāveras |
conjugāvisses |
conjugāveris |
| 3 p. |
conjugāvit |
conjugāverit |
conjugāverat |
conjugāvisset |
conjugāverit |
| Pl. |
1 p. |
conjugāvimus |
conjugāverimus |
conjugāverāmus |
conjugāvissēmus |
conjugāverimus |
| 2 p. |
conjugāvistis |
conjugāveritis |
conjugāverātis |
conjugāvissētis |
conjugāveritis |
| 3 p. |
conjugāvērunt |
conjugāverint |
conjugāverant |
conjugāvissent |
conjugāverint |
| Infīnitivus perfecti actīvi |
conjugāvisse |
Основа супина: conjugāt-
| Participium perfecti passivi |
conjugātus, -a, -um |
| Participium futuri activi |
conjugātūrus, -a, -um |
| Supinum I |
conjugātum |
| Supinum II |
conjugātū |
conjugo
Глагол, первое спряжение.
Приставка: con-; корень: --.