Морфологические и синтаксические свойства
Основа инфекта: consignā-
| |
Praesens |
| Indicatīvus |
Coniunctīvus |
Imperatīvus |
| Act. |
Pass. |
Act. |
Pass. |
Act. |
Pass. |
| Sing. |
1 p. |
consignō |
consignor |
consignem |
consigner |
— |
— |
| 2 p. |
consignas |
consignāris |
consignes |
consignēris |
consignā |
consignare |
| 3 p. |
consignat |
consignātur |
consignet |
consignētur |
— |
— |
| Plur. |
1 p. |
consignāmus |
consignāmur |
consignēmus |
consignēmur |
— |
— |
| 2 p. |
consignātis |
consignāmini |
consignētis |
consignēmini |
consignāte |
consignamini |
| 3 p. |
consignant |
consignantur |
consignent |
consignentur |
— |
— |
| |
Imperfectum |
| Indicatīvus |
Coniunctīvus |
| Act. |
Pass. |
Act. |
Pass. |
| Sing. |
1 p. |
consignābam |
consignābar |
consignārem |
consignārer |
| 2 p. |
consignābas |
consignabāris |
consignāres |
consignarēris |
| 3 p. |
consignābat |
consignabātur |
consignāret |
consignarētur |
| Plur. |
1 p. |
consignabāmus |
consignabāmur |
consignarēmus |
consignarēmur |
| 2 p. |
consignabātis |
consignabamini |
consignarētis |
consignarēmini |
| 3 p. |
consignābant |
consignabantur |
consignarent |
consignarentur |
| |
Futūrum I |
| Indicatīvus |
Imperatīvus |
| Act. |
Pass. |
Act. |
| Sing. |
1 p. |
consignābo |
consignabor |
— |
| 2 p. |
consignābis |
consignaberis |
consignāto |
| 3 p. |
consignābit |
consignabitur |
consignāto |
| Plur. |
1 p. |
consignabimus |
consignabimur |
— |
| 2 p. |
consignabitis |
consignabimini |
consignatōte |
| 3 p. |
consignabuntur |
consignanto |
| Infīnitivus praesentis actīvi |
consignāre |
| Infīnitivus praesentis passīvi |
consignāri |
| Participium praesentis actīvi |
consignāns |
| Gerundium |
consignandī |
| Gerundivum |
consignandus, -a, -um |
Основа перфекта: consignāv-
| |
Perfectum |
Plusquamperfectum |
Futūrum II |
| Indicatīvus |
Coniunctīvus |
Indicatīvus |
Coniunctīvus |
Indicatīvus |
| Act. |
Act. |
Act. |
Act. |
Act. |
| Sg. |
1 p. |
consignāvī |
consignāverim |
consignāveram |
consignāvissem |
consignāverō |
| 2 p. |
consignāvisti |
consignāveris |
consignāveras |
consignāvisses |
consignāveris |
| 3 p. |
consignāvit |
consignāverit |
consignāverat |
consignāvisset |
consignāverit |
| Pl. |
1 p. |
consignāvimus |
consignāverimus |
consignāverāmus |
consignāvissēmus |
consignāverimus |
| 2 p. |
consignāvistis |
consignāveritis |
consignāverātis |
consignāvissētis |
consignāveritis |
| 3 p. |
consignāvērunt |
consignāverint |
consignāverant |
consignāvissent |
consignāverint |
| Infīnitivus perfecti actīvi |
consignāvisse |
Основа супина: consignāt-
| Participium perfecti passivi |
consignātus, -a, -um |
| Participium futuri activi |
consignātūrus, -a, -um |
| Supinum I |
consignātum |
| Supinum II |
consignātū |
cōn-sīg-nō
Глагол, первое спряжение.
Приставка: con-; корень: --.