Морфологические и синтаксические свойства
Основа инфекта: obsecundā-
| |
Praesens |
| Indicatīvus |
Coniunctīvus |
Imperatīvus |
| Act. |
Pass. |
Act. |
Pass. |
Act. |
Pass. |
| Sing. |
1 p. |
obsecundō |
obsecundor |
obsecundem |
obsecunder |
— |
— |
| 2 p. |
obsecundas |
obsecundāris |
obsecundes |
obsecundēris |
obsecundā |
obsecundare |
| 3 p. |
obsecundat |
obsecundātur |
obsecundet |
obsecundētur |
— |
— |
| Plur. |
1 p. |
obsecundāmus |
obsecundāmur |
obsecundēmus |
obsecundēmur |
— |
— |
| 2 p. |
obsecundātis |
obsecundāmini |
obsecundētis |
obsecundēmini |
obsecundāte |
obsecundamini |
| 3 p. |
obsecundant |
obsecundantur |
obsecundent |
obsecundentur |
— |
— |
| |
Imperfectum |
| Indicatīvus |
Coniunctīvus |
| Act. |
Pass. |
Act. |
Pass. |
| Sing. |
1 p. |
obsecundābam |
obsecundābar |
obsecundārem |
obsecundārer |
| 2 p. |
obsecundābas |
obsecundabāris |
obsecundāres |
obsecundarēris |
| 3 p. |
obsecundābat |
obsecundabātur |
obsecundāret |
obsecundarētur |
| Plur. |
1 p. |
obsecundabāmus |
obsecundabāmur |
obsecundarēmus |
obsecundarēmur |
| 2 p. |
obsecundabātis |
obsecundabamini |
obsecundarētis |
obsecundarēmini |
| 3 p. |
obsecundābant |
obsecundabantur |
obsecundarent |
obsecundarentur |
| |
Futūrum I |
| Indicatīvus |
Imperatīvus |
| Act. |
Pass. |
Act. |
| Sing. |
1 p. |
obsecundābo |
obsecundabor |
— |
| 2 p. |
obsecundābis |
obsecundaberis |
obsecundāto |
| 3 p. |
obsecundābit |
obsecundabitur |
obsecundāto |
| Plur. |
1 p. |
obsecundabimus |
obsecundabimur |
— |
| 2 p. |
obsecundabitis |
obsecundabimini |
obsecundatōte |
| 3 p. |
obsecundabuntur |
obsecundanto |
| Infīnitivus praesentis actīvi |
obsecundāre |
| Infīnitivus praesentis passīvi |
obsecundāri |
| Participium praesentis actīvi |
obsecundāns |
| Gerundium |
obsecundandī |
| Gerundivum |
obsecundandus, -a, -um |
Основа перфекта: obsecundāv-
| |
Perfectum |
Plusquamperfectum |
Futūrum II |
| Indicatīvus |
Coniunctīvus |
Indicatīvus |
Coniunctīvus |
Indicatīvus |
| Act. |
Act. |
Act. |
Act. |
Act. |
| Sg. |
1 p. |
obsecundāvī |
obsecundāverim |
obsecundāveram |
obsecundāvissem |
obsecundāverō |
| 2 p. |
obsecundāvisti |
obsecundāveris |
obsecundāveras |
obsecundāvisses |
obsecundāveris |
| 3 p. |
obsecundāvit |
obsecundāverit |
obsecundāverat |
obsecundāvisset |
obsecundāverit |
| Pl. |
1 p. |
obsecundāvimus |
obsecundāverimus |
obsecundāverāmus |
obsecundāvissēmus |
obsecundāverimus |
| 2 p. |
obsecundāvistis |
obsecundāveritis |
obsecundāverātis |
obsecundāvissētis |
obsecundāveritis |
| 3 p. |
obsecundāvērunt |
obsecundāverint |
obsecundāverant |
obsecundāvissent |
obsecundāverint |
| Infīnitivus perfecti actīvi |
obsecundāvisse |
Основа супина: obsecundāt-
| Participium perfecti passivi |
obsecundātus, -a, -um |
| Participium futuri activi |
obsecundātūrus, -a, -um |
| Supinum I |
obsecundātum |
| Supinum II |
obsecundātū |
obsecundo
Глагол, первое спряжение.
Приставка: ob-; корень: --.