Морфологические и синтаксические свойства
Основа инфекта: pernavigā-
| |
Praesens |
| Indicatīvus |
Coniunctīvus |
Imperatīvus |
| Act. |
Pass. |
Act. |
Pass. |
Act. |
Pass. |
| Sing. |
1 p. |
pernavigō |
pernavigor |
pernavigem |
pernaviger |
— |
— |
| 2 p. |
pernavigas |
pernavigāris |
pernaviges |
pernavigēris |
pernavigā |
pernavigare |
| 3 p. |
pernavigat |
pernavigātur |
pernaviget |
pernavigētur |
— |
— |
| Plur. |
1 p. |
pernavigāmus |
pernavigāmur |
pernavigēmus |
pernavigēmur |
— |
— |
| 2 p. |
pernavigātis |
pernavigāmini |
pernavigētis |
pernavigēmini |
pernavigāte |
pernavigamini |
| 3 p. |
pernavigant |
pernavigantur |
pernavigent |
pernavigentur |
— |
— |
| |
Imperfectum |
| Indicatīvus |
Coniunctīvus |
| Act. |
Pass. |
Act. |
Pass. |
| Sing. |
1 p. |
pernavigābam |
pernavigābar |
pernavigārem |
pernavigārer |
| 2 p. |
pernavigābas |
pernavigabāris |
pernavigāres |
pernavigarēris |
| 3 p. |
pernavigābat |
pernavigabātur |
pernavigāret |
pernavigarētur |
| Plur. |
1 p. |
pernavigabāmus |
pernavigabāmur |
pernavigarēmus |
pernavigarēmur |
| 2 p. |
pernavigabātis |
pernavigabamini |
pernavigarētis |
pernavigarēmini |
| 3 p. |
pernavigābant |
pernavigabantur |
pernavigarent |
pernavigarentur |
| |
Futūrum I |
| Indicatīvus |
Imperatīvus |
| Act. |
Pass. |
Act. |
| Sing. |
1 p. |
pernavigābo |
pernavigabor |
— |
| 2 p. |
pernavigābis |
pernavigaberis |
pernavigāto |
| 3 p. |
pernavigābit |
pernavigabitur |
pernavigāto |
| Plur. |
1 p. |
pernavigabimus |
pernavigabimur |
— |
| 2 p. |
pernavigabitis |
pernavigabimini |
pernavigatōte |
| 3 p. |
pernavigabuntur |
pernaviganto |
| Infīnitivus praesentis actīvi |
pernavigāre |
| Infīnitivus praesentis passīvi |
pernavigāri |
| Participium praesentis actīvi |
pernavigāns |
| Gerundium |
pernavigandī |
| Gerundivum |
pernavigandus, -a, -um |
Основа перфекта: pernavigāv-
| |
Perfectum |
Plusquamperfectum |
Futūrum II |
| Indicatīvus |
Coniunctīvus |
Indicatīvus |
Coniunctīvus |
Indicatīvus |
| Act. |
Act. |
Act. |
Act. |
Act. |
| Sg. |
1 p. |
pernavigāvī |
pernavigāverim |
pernavigāveram |
pernavigāvissem |
pernavigāverō |
| 2 p. |
pernavigāvisti |
pernavigāveris |
pernavigāveras |
pernavigāvisses |
pernavigāveris |
| 3 p. |
pernavigāvit |
pernavigāverit |
pernavigāverat |
pernavigāvisset |
pernavigāverit |
| Pl. |
1 p. |
pernavigāvimus |
pernavigāverimus |
pernavigāverāmus |
pernavigāvissēmus |
pernavigāverimus |
| 2 p. |
pernavigāvistis |
pernavigāveritis |
pernavigāverātis |
pernavigāvissētis |
pernavigāveritis |
| 3 p. |
pernavigāvērunt |
pernavigāverint |
pernavigāverant |
pernavigāvissent |
pernavigāverint |
| Infīnitivus perfecti actīvi |
pernavigāvisse |
Основа супина: pernavigāt-
| Participium perfecti passivi |
pernavigātus, -a, -um |
| Participium futuri activi |
pernavigātūrus, -a, -um |
| Supinum I |
pernavigātum |
| Supinum II |
pernavigātū |
pernavigo
Глагол, первое спряжение.
Приставка: per-; корень: --.