Морфологические и синтаксические свойства
| падеж |
ед. ч. |
мн. ч. |
| муж. р. |
жен. р. |
cр. р. |
муж. р. |
жен. р. |
cр. р. |
| Ном. |
pūblicus |
pūblica |
pūblicum |
pūblicī |
pūblicae |
pūblica |
| Ген. |
pūblicī |
pūblicae |
pūblicī |
pūblicōrum |
pūblicārum |
pūblicōrum |
| Дат. |
pūblicō |
pūblicae |
pūblicō |
pūblicīs |
pūblicīs |
pūblicīs |
| Акк. |
pūblicum |
pūblicam |
pūblicum |
pūblicōs |
pūblicās |
pūblica |
| Абл. |
pūblicō |
pūblicā |
pūblicō |
pūblicīs |
pūblicīs |
pūblicīs |
| Вок. |
pūblice |
pūblica |
pūblicum |
pūblicī |
pūblicae |
pūblica |
pūb-li-cus
Прилагательное, 1-2 склонение.
| Степени сравнения |
| м. | ж. | ср. |
| Сравнительная |
pūblicior |
pūblicior |
pūblicius |
| Превосходная |
pūblicissĭmus |
pūblicissĭma |
pūblicissĭmum |
Корень: -public-; окончание: -us.