Морфологические и синтаксические свойства
Основа инфекта: ructā-
| |
Praesens |
| Indicatīvus |
Coniunctīvus |
Imperatīvus |
| Act. |
Pass. |
Act. |
Pass. |
Act. |
Pass. |
| Sing. |
1 p. |
ructō |
ructor |
ructem |
ructer |
— |
— |
| 2 p. |
ructas |
ructāris |
ructes |
ructēris |
ructā |
ructare |
| 3 p. |
ructat |
ructātur |
ructet |
ructētur |
— |
— |
| Plur. |
1 p. |
ructāmus |
ructāmur |
ructēmus |
ructēmur |
— |
— |
| 2 p. |
ructātis |
ructāmini |
ructētis |
ructēmini |
ructāte |
ructamini |
| 3 p. |
ructant |
ructantur |
ructent |
ructentur |
— |
— |
| |
Imperfectum |
| Indicatīvus |
Coniunctīvus |
| Act. |
Pass. |
Act. |
Pass. |
| Sing. |
1 p. |
ructābam |
ructābar |
ructārem |
ructārer |
| 2 p. |
ructābas |
ructabāris |
ructāres |
ructarēris |
| 3 p. |
ructābat |
ructabātur |
ructāret |
ructarētur |
| Plur. |
1 p. |
ructabāmus |
ructabāmur |
ructarēmus |
ructarēmur |
| 2 p. |
ructabātis |
ructabamini |
ructarētis |
ructarēmini |
| 3 p. |
ructābant |
ructabantur |
ructarent |
ructarentur |
| |
Futūrum I |
| Indicatīvus |
Imperatīvus |
| Act. |
Pass. |
Act. |
| Sing. |
1 p. |
ructābo |
ructabor |
— |
| 2 p. |
ructābis |
ructaberis |
ructāto |
| 3 p. |
ructābit |
ructabitur |
ructāto |
| Plur. |
1 p. |
ructabimus |
ructabimur |
— |
| 2 p. |
ructabitis |
ructabimini |
ructatōte |
| 3 p. |
ructabuntur |
ructanto |
| Infīnitivus praesentis actīvi |
ructāre |
| Infīnitivus praesentis passīvi |
ructāri |
| Participium praesentis actīvi |
ructāns |
| Gerundium |
ructandī |
| Gerundivum |
ructandus, -a, -um |
Основа перфекта: ructāv-
| |
Perfectum |
Plusquamperfectum |
Futūrum II |
| Indicatīvus |
Coniunctīvus |
Indicatīvus |
Coniunctīvus |
Indicatīvus |
| Act. |
Act. |
Act. |
Act. |
Act. |
| Sg. |
1 p. |
ructāvī |
ructāverim |
ructāveram |
ructāvissem |
ructāverō |
| 2 p. |
ructāvisti |
ructāveris |
ructāveras |
ructāvisses |
ructāveris |
| 3 p. |
ructāvit |
ructāverit |
ructāverat |
ructāvisset |
ructāverit |
| Pl. |
1 p. |
ructāvimus |
ructāverimus |
ructāverāmus |
ructāvissēmus |
ructāverimus |
| 2 p. |
ructāvistis |
ructāveritis |
ructāverātis |
ructāvissētis |
ructāveritis |
| 3 p. |
ructāvērunt |
ructāverint |
ructāverant |
ructāvissent |
ructāverint |
| Infīnitivus perfecti actīvi |
ructāvisse |
Основа супина: ructāt-
| Participium perfecti passivi |
ructātus, -a, -um |
| Participium futuri activi |
ructātūrus, -a, -um |
| Supinum I |
ructātum |
| Supinum II |
ructātū |
ructo
Глагол, первое спряжение.
Корень: --.