Морфологические и синтаксические свойства
Основа инфекта: supīnā-
| |
Praesens |
| Indicatīvus |
Coniunctīvus |
Imperatīvus |
| Act. |
Pass. |
Act. |
Pass. |
Act. |
Pass. |
| Sing. |
1 p. |
supīnō |
supīnor |
supīnem |
supīner |
— |
— |
| 2 p. |
supīnas |
supīnāris |
supīnes |
supīnēris |
supīnā |
supīnare |
| 3 p. |
supīnat |
supīnātur |
supīnet |
supīnētur |
— |
— |
| Plur. |
1 p. |
supīnāmus |
supīnāmur |
supīnēmus |
supīnēmur |
— |
— |
| 2 p. |
supīnātis |
supīnāmini |
supīnētis |
supīnēmini |
supīnāte |
supīnamini |
| 3 p. |
supīnant |
supīnantur |
supīnent |
supīnentur |
— |
— |
| |
Imperfectum |
| Indicatīvus |
Coniunctīvus |
| Act. |
Pass. |
Act. |
Pass. |
| Sing. |
1 p. |
supīnābam |
supīnābar |
supīnārem |
supīnārer |
| 2 p. |
supīnābas |
supīnabāris |
supīnāres |
supīnarēris |
| 3 p. |
supīnābat |
supīnabātur |
supīnāret |
supīnarētur |
| Plur. |
1 p. |
supīnabāmus |
supīnabāmur |
supīnarēmus |
supīnarēmur |
| 2 p. |
supīnabātis |
supīnabamini |
supīnarētis |
supīnarēmini |
| 3 p. |
supīnābant |
supīnabantur |
supīnarent |
supīnarentur |
| |
Futūrum I |
| Indicatīvus |
Imperatīvus |
| Act. |
Pass. |
Act. |
| Sing. |
1 p. |
supīnābo |
supīnabor |
— |
| 2 p. |
supīnābis |
supīnaberis |
supīnāto |
| 3 p. |
supīnābit |
supīnabitur |
supīnāto |
| Plur. |
1 p. |
supīnabimus |
supīnabimur |
— |
| 2 p. |
supīnabitis |
supīnabimini |
supīnatōte |
| 3 p. |
supīnabuntur |
supīnanto |
| Infīnitivus praesentis actīvi |
supīnāre |
| Infīnitivus praesentis passīvi |
supīnāri |
| Participium praesentis actīvi |
supīnāns |
| Gerundium |
supīnandī |
| Gerundivum |
supīnandus, -a, -um |
Основа перфекта: supīnāv-
| |
Perfectum |
Plusquamperfectum |
Futūrum II |
| Indicatīvus |
Coniunctīvus |
Indicatīvus |
Coniunctīvus |
Indicatīvus |
| Act. |
Act. |
Act. |
Act. |
Act. |
| Sg. |
1 p. |
supīnāvī |
supīnāverim |
supīnāveram |
supīnāvissem |
supīnāverō |
| 2 p. |
supīnāvisti |
supīnāveris |
supīnāveras |
supīnāvisses |
supīnāveris |
| 3 p. |
supīnāvit |
supīnāverit |
supīnāverat |
supīnāvisset |
supīnāverit |
| Pl. |
1 p. |
supīnāvimus |
supīnāverimus |
supīnāverāmus |
supīnāvissēmus |
supīnāverimus |
| 2 p. |
supīnāvistis |
supīnāveritis |
supīnāverātis |
supīnāvissētis |
supīnāveritis |
| 3 p. |
supīnāvērunt |
supīnāverint |
supīnāverant |
supīnāvissent |
supīnāverint |
| Infīnitivus perfecti actīvi |
supīnāvisse |
Основа супина: supīnāt-
| Participium perfecti passivi |
supīnātus, -a, -um |
| Participium futuri activi |
supīnātūrus, -a, -um |
| Supinum I |
supīnātum |
| Supinum II |
supīnātū |
su-pī-no
Глагол, первое спряжение.
Корень: -supin-; окончание: -o.