Морфологические и синтаксические свойства
Основа инфекта: supparā-
| |
Praesens |
| Indicatīvus |
Coniunctīvus |
Imperatīvus |
| Act. |
Pass. |
Act. |
Pass. |
Act. |
Pass. |
| Sing. |
1 p. |
supparō |
supparor |
supparem |
supparer |
— |
— |
| 2 p. |
supparas |
supparāris |
suppares |
supparēris |
supparā |
supparare |
| 3 p. |
supparat |
supparātur |
supparet |
supparētur |
— |
— |
| Plur. |
1 p. |
supparāmus |
supparāmur |
supparēmus |
supparēmur |
— |
— |
| 2 p. |
supparātis |
supparāmini |
supparētis |
supparēmini |
supparāte |
supparamini |
| 3 p. |
supparant |
supparantur |
supparent |
supparentur |
— |
— |
| |
Imperfectum |
| Indicatīvus |
Coniunctīvus |
| Act. |
Pass. |
Act. |
Pass. |
| Sing. |
1 p. |
supparābam |
supparābar |
supparārem |
supparārer |
| 2 p. |
supparābas |
supparabāris |
supparāres |
suppararēris |
| 3 p. |
supparābat |
supparabātur |
supparāret |
suppararētur |
| Plur. |
1 p. |
supparabāmus |
supparabāmur |
suppararēmus |
suppararēmur |
| 2 p. |
supparabātis |
supparabamini |
suppararētis |
suppararēmini |
| 3 p. |
supparābant |
supparabantur |
suppararent |
suppararentur |
| |
Futūrum I |
| Indicatīvus |
Imperatīvus |
| Act. |
Pass. |
Act. |
| Sing. |
1 p. |
supparābo |
supparabor |
— |
| 2 p. |
supparābis |
supparaberis |
supparāto |
| 3 p. |
supparābit |
supparabitur |
supparāto |
| Plur. |
1 p. |
supparabimus |
supparabimur |
— |
| 2 p. |
supparabitis |
supparabimini |
supparatōte |
| 3 p. |
supparabuntur |
supparanto |
| Infīnitivus praesentis actīvi |
supparāre |
| Infīnitivus praesentis passīvi |
supparāri |
| Participium praesentis actīvi |
supparāns |
| Gerundium |
supparandī |
| Gerundivum |
supparandus, -a, -um |
Основа перфекта: supparāv-
| |
Perfectum |
Plusquamperfectum |
Futūrum II |
| Indicatīvus |
Coniunctīvus |
Indicatīvus |
Coniunctīvus |
Indicatīvus |
| Act. |
Act. |
Act. |
Act. |
Act. |
| Sg. |
1 p. |
supparāvī |
supparāverim |
supparāveram |
supparāvissem |
supparāverō |
| 2 p. |
supparāvisti |
supparāveris |
supparāveras |
supparāvisses |
supparāveris |
| 3 p. |
supparāvit |
supparāverit |
supparāverat |
supparāvisset |
supparāverit |
| Pl. |
1 p. |
supparāvimus |
supparāverimus |
supparāverāmus |
supparāvissēmus |
supparāverimus |
| 2 p. |
supparāvistis |
supparāveritis |
supparāverātis |
supparāvissētis |
supparāveritis |
| 3 p. |
supparāvērunt |
supparāverint |
supparāverant |
supparāvissent |
supparāverint |
| Infīnitivus perfecti actīvi |
supparāvisse |
Основа супина: supparāt-
| Participium perfecti passivi |
supparātus, -a, -um |
| Participium futuri activi |
supparātūrus, -a, -um |
| Supinum I |
supparātum |
| Supinum II |
supparātū |
supparo
Глагол, первое спряжение.
Приставка: sup-; корень: --.