Морфологические и синтаксические свойства
Основа инфекта: suppūrā-
| |
Praesens |
| Indicatīvus |
Coniunctīvus |
Imperatīvus |
| Act. |
Pass. |
Act. |
Pass. |
Act. |
Pass. |
| Sing. |
1 p. |
suppūrō |
suppūror |
suppūrem |
suppūrer |
— |
— |
| 2 p. |
suppūras |
suppūrāris |
suppūres |
suppūrēris |
suppūrā |
suppūrare |
| 3 p. |
suppūrat |
suppūrātur |
suppūret |
suppūrētur |
— |
— |
| Plur. |
1 p. |
suppūrāmus |
suppūrāmur |
suppūrēmus |
suppūrēmur |
— |
— |
| 2 p. |
suppūrātis |
suppūrāmini |
suppūrētis |
suppūrēmini |
suppūrāte |
suppūramini |
| 3 p. |
suppūrant |
suppūrantur |
suppūrent |
suppūrentur |
— |
— |
| |
Imperfectum |
| Indicatīvus |
Coniunctīvus |
| Act. |
Pass. |
Act. |
Pass. |
| Sing. |
1 p. |
suppūrābam |
suppūrābar |
suppūrārem |
suppūrārer |
| 2 p. |
suppūrābas |
suppūrabāris |
suppūrāres |
suppūrarēris |
| 3 p. |
suppūrābat |
suppūrabātur |
suppūrāret |
suppūrarētur |
| Plur. |
1 p. |
suppūrabāmus |
suppūrabāmur |
suppūrarēmus |
suppūrarēmur |
| 2 p. |
suppūrabātis |
suppūrabamini |
suppūrarētis |
suppūrarēmini |
| 3 p. |
suppūrābant |
suppūrabantur |
suppūrarent |
suppūrarentur |
| |
Futūrum I |
| Indicatīvus |
Imperatīvus |
| Act. |
Pass. |
Act. |
| Sing. |
1 p. |
suppūrābo |
suppūrabor |
— |
| 2 p. |
suppūrābis |
suppūraberis |
suppūrāto |
| 3 p. |
suppūrābit |
suppūrabitur |
suppūrāto |
| Plur. |
1 p. |
suppūrabimus |
suppūrabimur |
— |
| 2 p. |
suppūrabitis |
suppūrabimini |
suppūratōte |
| 3 p. |
suppūrabuntur |
suppūranto |
| Infīnitivus praesentis actīvi |
suppūrāre |
| Infīnitivus praesentis passīvi |
suppūrāri |
| Participium praesentis actīvi |
suppūrāns |
| Gerundium |
suppūrandī |
| Gerundivum |
suppūrandus, -a, -um |
Основа перфекта: suppūrāv-
| |
Perfectum |
Plusquamperfectum |
Futūrum II |
| Indicatīvus |
Coniunctīvus |
Indicatīvus |
Coniunctīvus |
Indicatīvus |
| Act. |
Act. |
Act. |
Act. |
Act. |
| Sg. |
1 p. |
suppūrāvī |
suppūrāverim |
suppūrāveram |
suppūrāvissem |
suppūrāverō |
| 2 p. |
suppūrāvisti |
suppūrāveris |
suppūrāveras |
suppūrāvisses |
suppūrāveris |
| 3 p. |
suppūrāvit |
suppūrāverit |
suppūrāverat |
suppūrāvisset |
suppūrāverit |
| Pl. |
1 p. |
suppūrāvimus |
suppūrāverimus |
suppūrāverāmus |
suppūrāvissēmus |
suppūrāverimus |
| 2 p. |
suppūrāvistis |
suppūrāveritis |
suppūrāverātis |
suppūrāvissētis |
suppūrāveritis |
| 3 p. |
suppūrāvērunt |
suppūrāverint |
suppūrāverant |
suppūrāvissent |
suppūrāverint |
| Infīnitivus perfecti actīvi |
suppūrāvisse |
Основа супина: suppūrāt-
| Participium perfecti passivi |
suppūrātus, -a, -um |
| Participium futuri activi |
suppūrātūrus, -a, -um |
| Supinum I |
suppūrātum |
| Supinum II |
suppūrātū |
suppūro
Глагол, первое спряжение.
Приставка: sup-; корень: -pur-; окончание: -o.