Морфологические и синтаксические свойства
Основа инфекта: supputā-
| |
Praesens |
| Indicatīvus |
Coniunctīvus |
Imperatīvus |
| Act. |
Pass. |
Act. |
Pass. |
Act. |
Pass. |
| Sing. |
1 p. |
supputō |
supputor |
supputem |
supputer |
— |
— |
| 2 p. |
supputas |
supputāris |
supputes |
supputēris |
supputā |
supputare |
| 3 p. |
supputat |
supputātur |
supputet |
supputētur |
— |
— |
| Plur. |
1 p. |
supputāmus |
supputāmur |
supputēmus |
supputēmur |
— |
— |
| 2 p. |
supputātis |
supputāmini |
supputētis |
supputēmini |
supputāte |
supputamini |
| 3 p. |
supputant |
supputantur |
supputent |
supputentur |
— |
— |
| |
Imperfectum |
| Indicatīvus |
Coniunctīvus |
| Act. |
Pass. |
Act. |
Pass. |
| Sing. |
1 p. |
supputābam |
supputābar |
supputārem |
supputārer |
| 2 p. |
supputābas |
supputabāris |
supputāres |
supputarēris |
| 3 p. |
supputābat |
supputabātur |
supputāret |
supputarētur |
| Plur. |
1 p. |
supputabāmus |
supputabāmur |
supputarēmus |
supputarēmur |
| 2 p. |
supputabātis |
supputabamini |
supputarētis |
supputarēmini |
| 3 p. |
supputābant |
supputabantur |
supputarent |
supputarentur |
| |
Futūrum I |
| Indicatīvus |
Imperatīvus |
| Act. |
Pass. |
Act. |
| Sing. |
1 p. |
supputābo |
supputabor |
— |
| 2 p. |
supputābis |
supputaberis |
supputāto |
| 3 p. |
supputābit |
supputabitur |
supputāto |
| Plur. |
1 p. |
supputabimus |
supputabimur |
— |
| 2 p. |
supputabitis |
supputabimini |
supputatōte |
| 3 p. |
supputabuntur |
supputanto |
| Infīnitivus praesentis actīvi |
supputāre |
| Infīnitivus praesentis passīvi |
supputāri |
| Participium praesentis actīvi |
supputāns |
| Gerundium |
supputandī |
| Gerundivum |
supputandus, -a, -um |
Основа перфекта: supputāv-
| |
Perfectum |
Plusquamperfectum |
Futūrum II |
| Indicatīvus |
Coniunctīvus |
Indicatīvus |
Coniunctīvus |
Indicatīvus |
| Act. |
Act. |
Act. |
Act. |
Act. |
| Sg. |
1 p. |
supputāvī |
supputāverim |
supputāveram |
supputāvissem |
supputāverō |
| 2 p. |
supputāvisti |
supputāveris |
supputāveras |
supputāvisses |
supputāveris |
| 3 p. |
supputāvit |
supputāverit |
supputāverat |
supputāvisset |
supputāverit |
| Pl. |
1 p. |
supputāvimus |
supputāverimus |
supputāverāmus |
supputāvissēmus |
supputāverimus |
| 2 p. |
supputāvistis |
supputāveritis |
supputāverātis |
supputāvissētis |
supputāveritis |
| 3 p. |
supputāvērunt |
supputāverint |
supputāverant |
supputāvissent |
supputāverint |
| Infīnitivus perfecti actīvi |
supputāvisse |
Основа супина: supputāt-
| Participium perfecti passivi |
supputātus, -a, -um |
| Participium futuri activi |
supputātūrus, -a, -um |
| Supinum I |
supputātum |
| Supinum II |
supputātū |
supputo
Глагол, первое спряжение.
Приставка: sup-; корень: --.